Pālekt uz saturu


Sandra

Pievienojās: 31 Mar 2015
Ārpus foruma Forumā bija: Sep 17 2018 20:21
-----

Tēmas, kuras esmu uzsācis

Sandras A6 C6

06 August 2015 - 17:58

Uzreiz brīdinu – šī tēma nebūs par to, kā es kaut ko izjaucu, salaboju vai nomainu :D . Bet tā kā forumā mēdzu uzrakstīt arī ko izvērstāku par savu pieredzi ar C6, tad domāju, ka beidzot laiks to visu apkopot vienā vietā. Šī tēma drīzāk būs par vēl viena C6 pirkšanu un dzīves gaitām Latvijā, par ko tagad forumā bieži izvēršas plašas diskusijas, kopumā par to, kā iet ar šādas mašīnas uzturēšanu, vai vienkārši par sievietes skatījumu uz auto…

 

Īsi par pašu mašīnīti. Pirmā reģistrācija 2004.gada oktobris, 3.0 TDI, 165kw, automāts, ievests Latvijā no Vācijas 2015.gada februārī ar nobraukumu „214 000” (reāli pāri 300 000, ko pierādīs tālāk atrodamā nobraukuma tabula). Daudzas detaļas līdz 2012.gadam Vācijā pirktas Audi centrā, līdz tam laikam no lielākām lietām nomainīts labās puses spriegotājs, ieplūdes kolektors, EGR vārsts. Auto ir divas strādājošas atslēgas, servisa grāmatiņa, biezās pamācību grāmatas, nobružāta oriģinālā komplektācijas lapa, kā arī uzlīme bagāžniekā. Par ekstrām būs atrodams tālāk tekstā.

 

Esmu jau stāstījusi par savu C6. Tad nu sākumā iekopēju vienu no saviem vaļsirdīgajiem prozas gabaliem – par to, kā notika šī C6 iegādes process un kas atklājās par to, ko šis auto ir pārdzīvojis visdrīzāk 2014. gada jūnijā, kad sistēmā parādījušies daudzi ieraksti par kļūdām.

 

Manas violetās mīlules

DSC-0738_1.sized.jpg

 

Pēc apmēram gadu ilgas domāšanas, lasīšanas un info analizēšanas nolēmām, ka pāriesim no sava pirmā auto – superuzticamā un izturīgā 1991.gada B trijnieciņa – uz C6, 3,0 TDI Q automātu un kāda 2004., 2005.gada izlaiduma, lai ir mazāk visādu gudro un pie remonta dārgo lietu. Lēciens jau protams milzīgs…. Bija doma arī par Volkswagen Passat sedanu, bet kaut kā īsti nepatika dizains un tā mīlestība pret Audi darīja savu… :)

 

Galvenais arguments modeļa izvēlē – vajadzīgs liels un jaudīgs auto. C5 netika izskatīts tikai viena dziļi subjektīva iemesla dēļ – man ļoti nepatīk aizmugures dizains. Tās bija vienīgās mašīnas, par kurām, mūs uz ceļa apdzenot, es domāju, ak dies, cik nesmuka aizmugure. Otrs – tikai sedans, jo atkal tikai dziļi subjektīvi un no bērnības iespaidiem avantus es uztveru kā tirgus mašīnas.

 

Trešais – tika stingri nolemts, ka mašīna jāpasūta no Vācijas, lai nav izdauzīta pa Latvijas ceļiem un ar cerību, ka vācietis būs pedantiski apkopis mašīnu pie dīlera. Tā nu apzvanīju vairākas firmas, kas ved mašīnas no Vācijas. Pārsteidza visu apzvanīto neatsaucība un neieinteresētība, viens pat tiešā tekstā pateica, ja nebūs uz mana plača, kur es parasti braucu, tad nevedīšu. Nu ok…

 

Izrādījās, ka darbā viens kolēģis vedot mašīnas no Vācijas, meklējot īpaši tādas, ko pārdod paši īpašnieki. Tā nu pasūtījām viņam, lai pameklē, paskatās. Pirmās 3 apskatītās tika izbrāķētas. Tā nu viena pēc tam tika atzīta par labu esam un piedāvāta mums. Tā kā bijām 2 mēnešus nodzīvojuši pilnīgā bezcerī un klusumā no citiem pārdevējiem (ziemā, kad mašīnu tirgus nav tika aktīvs), pēc īsas apskates (p.s. kā cilvēki, kas no mašīnām nesaprot pilnībā neko, un tāpēc pilnā uzticībā it kā zinošajam kolēģim) nolēmām, ka jāņem.

 

Jau iepriekš par šiem C6 bijām dzirdējuši, ka ir pārsvarā divi varianti, kas atnāk pie mums, - sasistas vai ar nodzītiem motoriem. Šajā loterijā izvilkām lozi ar sadursmē bijušu mašīnu.. Rakstu šo visu ne ar mērķi virtuāli pačīkstēt, bet ar domu, ka par šādām lietām ir jārunā! Par to, kas un kā vispār notiek autotirgū...

 

Pēc nopirkšanas uzreiz ķēros pie mašīnas sakopšanas un atradu meistaru, kas nomainīs eļļu un visus filtrus. Eļļa nomainīta uz Castrol 5w30. Pie reizes tika arī palūgts paskatīties kreisās puses spoguli, kuram motoriņš īsti nestrādā. Meistars noņēma stikliņu un teica, ka tur kaut kas ir līmēts. Un ka arī vadītāja logs, veroties vaļā, mazliet ieķeras. Teica, ka kaut kas laikam nav labi ar pašām durvīm un vēl ka nav bijis iespējams pieslēgties elektronikai. Tas bija pirmais signāls, kas man radīja miglainas, nelāgas aizdomas, ka kaut kas nav īsti labi.

 

Pēc tam kārtīgā saules gaismā ievēroju, ka kreisas lukturis ir spožāks nekā labais, tātad mainīts. Vairākas dienas par to domāju un nolēmu, ka jāpārstāj akli uzticēties „baigajiem mašīnspeciem” un pa nopietno jābrauc uz Audi centru uz diagnostiku. Tur pateica, ka mašīnai ir bijis sasists kreisais stūris, ka kaut kas ir labots, bet ne līdz galam. Daudz kas no elektronikas ir atvienots, lai nekas neuzrādās, un ka ar elektroniku ir padarbojušies zinoši speciālisti – ka patiesais iespējamais nobraukums un citas lietas ir notīrītas bez pēdām. Elektroniku arī nobloķējuši tā, lai kurš katrs entuziasts nevarētu tikt klāt. Tad arī bilde kļuva skaidra un bijām lēmuma priekšā – ātri tikt vaļā vai remontēt. Protams, izvēlējāmies godīgu cilvēku ceļu, un bija sajūta, ka viss – šī mašīna ir mūsējā un taisīsim priekš sevis! (p.s. es ticu, ka mašīnas ar saviem jaunajiem saimniekiem nesastopas nejauši, kaut kāda mistika tajā auto pirkšanā ir, un ka katrs nopirks to mašīnu, ko domās ir pasūtījis vai ko ar savu rīcību dzīvē ir nopelnījis vai ko liktenis vienkārši viņam lēmis).

 

Vēl skaidrāks un biedējošāks viss kļuva, kad skaistā, saulainā dienā kārtējo reizi pucēju mašīnīti. Pamanīju, ka kreisās puses priekšējās un aizmugurējās durvis iekšpusē pēc krāsas (asfalta zila) izskatās savādāk nekā labajā pusē (izteikti lillā). Tad man kļuva skaidrs, ka arī laikam abas durvis ir mainītas. Atcerējos, ka, vedot mašīnu uz remontu pie Alda, pirmais, kas tika pateiks, ka visa mašīna ir pārkrāsota (vēlāk no kāda cita uzzināju, ka oriģinālo lillā sauktu arī par baklažāna krāsu nav nemaz tik viegli uzjaukt, lai dabūtu īsto toni, nu kaut kā tā… un laikam tāpēc pārkrāsojuši asfalta zilu). Tad vispār sajutās iezagās stindzinošs aukstums. No Alda puses tika arī piemetināts, ka mašīna nav labi nopulēta, tā nu vēl darāmo darbu sarakstā pievienoju pulēšanu... (kas vēl nav izdarīts, jo neesmu bijusi pie speciālista, lai noskaidrotu, cik vispār kvalitatīvi mašīnīte ir nokrāsota un kur vajag piepulēt un kur nē).

 

Remontā tika novērstas pārdošanas īstā iemesla – sadursmes sekas un visādi citādi mašīna aplaimota ar visādu citu mazāku vainu saremontēšanu. Audi centrā pirms tam tika uzzināts, ka līdz 2012.gadam mašīna rūpīgi kopta pie dīlera, ir nomainīts ieplūdes kolektors, ķēdes spriegotājs labajā pusē, (kas protams atkal apstiprina, ka mašīnai nav 214 000 nobraukums, kas pašlaik rādās), nomainīts EGR vārsts, salona apsildes vārstu bloks, logu tīrītāju motoriņš un vēl visādas mazākas lietas. Vēl teica, ka pēc cipariem visas sprauslas strādā labi un ka kopumā diagnostikas cipari rāda, citēju: „dzinējs nav nodzīts”. Tāpat iepriekš no cita mašīnspeciālista saņēmām vārdus par labu ātrumkārbu. Nu vismaz kāds cerību stars.

 

Secinājumi no šī visa daudz un dažādi. Patiesībā ilgi nevarēju no tā visa tā pa īstam atgūties. Vienīgais man ir skaidrs – necentīšos to slēpt vai pa naktīm raudāt spilvenā. Problēmas ir jārisina, un esmu jau diezgan tālu tikusi. Tāpēc arī to visu uzrakstīju, lai atskatītos no malas, un varbūt kāds pēc šī stāsta pie auto iegādes vēlreiz visam uzmetīs aci vai arī pasauks palīgā kādu īsteni zinošu cilvēku, kas arī bija mana galvenā kļūda.

 

Pirms tam biju noskatījusies kaudzi video par to, kas jāskatās pie C6 iegādes, bet, kad pienāca īstā diena un „lielais eksāmens”, neko no tā arī neliku lietā. Vien uzmetu aci visam kopumā un piezvanīju Audi centram par datu bāzē esošo pēdējo nobraukumu. Kur bija arī otra lielā kļūda – paļaušanās uz emocijām, kas auto pirkšanas eiforijā krietni aizmiglo veselo saprātu

 

Te arī info par auto nobraukumu, kas, protams, liek aizdomāties…

nobraukums.sized.jpg

 

Te arī gabaliņš, ka par spīti visam nenožēloju C6 iegādi un tieši šī mašīna man ļoti patīk!

 

Bet nu nevienu sekundi neesmu nožēlojusi C6 izvēli. Neaizstājama ir tā drošības un stabilitātes sajūta, kas šajā auto ir uz ceļa. Mašīna ir smaga un plata, un šķiet kā pielipusi pie ceļa. Ja mūsu B3 juta katru spēcīgāku vēja brāzmu vai jau pie 120 apdzenot sāka bailīgi vibrēt, tad ar šo auto izrādās esmu, blakus sēžot, braukusi uz 160 un to pat nepamanījusi, nejutusi līdz vīrs pajautāja – kāpēc ta vēl par ātrumu nebļauj? :D

 

Nenovērtējama ir arī BOSE mūzikas sistēma. Esmu pieķērusi sevi pie domas, ka vairs nespēju klausīties radio citos auto, ka manas mājas tumbas ar visu sabuferi skan vienkārši šausmīgi utt. :D Tā skaņas kvalitāte, dzidrums un basi nav ne ar ko salīdzināmi. Lai gan sākumā tas pat neietilpa pie prasībām, tagad nevaru iedomāties savu auto bez tās. Un par ādas salonu tas pats. Man pat ādas saloni nepatika. Vecie lauku cilvēku stereotipi par kraukšķēšanu, karsēšanos utt. Bet tagad visas nākamās mašīnas arī gribēšu tikai ar ādas salonu. Tas izskatās tik eleganti un ir tik viegli kopjams.

 

Nu un protams visas tās "gudrās mašīnas" ekstras, kas man kā reizēm izklaidīgajai blondīnei ļoti palīdz, - pati sāk tīrīt logu lietus laikā un kad vajag sāk tīrīt ātrāk, pati uzliek rokas bremzi, ja esmu nostājusies stāvumā, pati pēc kāda laika aizslēdz vaļā atstātās durvis, pavada ar gaismiņām uz mājām, kas lielā lauku mājas pagalmā tumšos vakaros ir super forši, pati nobloķējas un neļauj braukt atpakaļgaitā, ja siena vai kāds cits šķērslis jau ir bīstami tuvu. Vēl auto ir no durvīm izvelkamie saules sargi, kas saulei neļauj karsēt salonu un iepirkumu maisus, lūka, kas ļauj braucot palūkoties arī uz vasaras zilajām debesīm, ir nolokāmi aizmugurējie sēdekļi, u.c. Nezinu, vai spētu tagad pārsēsties uz auto, kur visu šo foršo lietu nav. Cilvēks tik ļoti un ātri pierod pie ērtībām..

 

Pēc 5 mēnešiem

 

Īsi no tā, kas izdarīts, – nomainīta eļļa, visi filtri, novērstas līdz galam nesataisītās sekas no sadursmes (nomainīta saliektā kreisā svira, sabojātais interkūlers u.c., paldies Valteram/ Aldim par darbu un cik sapratu – paldies Rinaldam par detaļām no uz to brīdi tieši tikko atvesta C6), nomainīti priekšējie bremžu diski, kluči, nopirkts otrs disku komplekts – R17 diski no Vācijas atvesta B8, tikai gadu braukti pa LV, bet ar uz beigām ejošām vasaras riepām. Visam kam priekš šīs mašīnas pāris mēnešu laikā iztērēts vairāk nekā tūkstoš eiro. Tāpēc visiem, kuri plāno iegādāties C6, arī es iesaku kādu tūkstoti jau uzreiz sagatavot rezervei. Protams arī atšķirībā no B3, šis auto dzīvo stāvlaukumā (kam arī ik mēnesi ir jāvelta sava summa), jo to negribas turēt un tam arī tīri praktiski nepietiek vietas parasti automašīnām piebāztā daudzstāvu māju pagalmā.

 

Bet lielo apskatu par visu paveikto šī auto remontos un uzlabojumos domāju rakstīt pēc nākamās tehniskās skates iziešanas, un līdz tam laikam rakstīt par uz to brīdi aktuālajām lietām.

 

Kas vēl man bija/ir apdomājamo lietu sarakstā. Viens – čipošana, kas nu jau kļuvusi par modes lietu 3.0 TDI, bet vai mums tas maz ir vajadzīgs un vai vērts mašīnu, par kuras tehnisko stāvokli vēl nav 100% pārliecības, vest uz čipošanu. Otrs: DPF – cik labā stāvoklī šim auto tas ir un vai griezt vai negriezt ārā. Bet nu vispirms ir jāatrisina sprauslu jautājums, kas beigās var prasīt nopietnus finansiālus ieguldījumus, un slapjums aizmugurē, labajā pusē pasažiera kāju vietā, kas var liecināt par aizsērējušām drenāžām vai vēl ko citu. Tāpat vēl sarakstā ir turbīnas vadības kļūda (059198201A).

 

Tad nu ceru kaut kad drīzumā domāju ielikt aprakstu, kā savam C6 sprauslas pārbaudīju un ko par tām uzzināju.